Definify.com
Definition 2024
excreturus
excreturus
Latin
Participle
excrētūrus m (feminine excrētūra, neuter excrētūrum); first/second declension
- about to separate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | excrētūrus | excrētūra | excrētūrum | excrētūrī | excrētūrae | excrētūra | |
| genitive | excrētūrī | excrētūrae | excrētūrī | excrētūrōrum | excrētūrārum | excrētūrōrum | |
| dative | excrētūrō | excrētūrō | excrētūrīs | ||||
| accusative | excrētūrum | excrētūram | excrētūrum | excrētūrōs | excrētūrās | excrētūra | |
| ablative | excrētūrō | excrētūrā | excrētūrō | excrētūrīs | |||
| vocative | excrētūre | excrētūra | excrētūrum | excrētūrī | excrētūrae | excrētūra | |