Definify.com
Definition 2024
excruciaturus
excruciaturus
Latin
Participle
excruciātūrus m (feminine excruciātūra, neuter excruciātūrum); first/second declension
- about to torture
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | excruciātūrus | excruciātūra | excruciātūrum | excruciātūrī | excruciātūrae | excruciātūra | |
| genitive | excruciātūrī | excruciātūrae | excruciātūrī | excruciātūrōrum | excruciātūrārum | excruciātūrōrum | |
| dative | excruciātūrō | excruciātūrō | excruciātūrīs | ||||
| accusative | excruciātūrum | excruciātūram | excruciātūrum | excruciātūrōs | excruciātūrās | excruciātūra | |
| ablative | excruciātūrō | excruciātūrā | excruciātūrō | excruciātūrīs | |||
| vocative | excruciātūre | excruciātūra | excruciātūrum | excruciātūrī | excruciātūrae | excruciātūra | |