Definify.com
Definition 2024
exculcaturus
exculcaturus
Latin
Participle
exculcātūrus m (feminine exculcātūra, neuter exculcātūrum); first/second declension
- about to trample
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exculcātūrus | exculcātūra | exculcātūrum | exculcātūrī | exculcātūrae | exculcātūra | |
| genitive | exculcātūrī | exculcātūrae | exculcātūrī | exculcātūrōrum | exculcātūrārum | exculcātūrōrum | |
| dative | exculcātūrō | exculcātūrō | exculcātūrīs | ||||
| accusative | exculcātūrum | exculcātūram | exculcātūrum | exculcātūrōs | exculcātūrās | exculcātūra | |
| ablative | exculcātūrō | exculcātūrā | exculcātūrō | exculcātūrīs | |||
| vocative | exculcātūre | exculcātūra | exculcātūrum | exculcātūrī | exculcātūrae | exculcātūra | |