Definify.com
Definition 2025
exhalaturus
exhalaturus
Latin
Participle
exhālātūrus m (feminine exhālātūra, neuter exhālātūrum); first/second declension
- about to exhale
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exhālātūrus | exhālātūra | exhālātūrum | exhālātūrī | exhālātūrae | exhālātūra | |
| genitive | exhālātūrī | exhālātūrae | exhālātūrī | exhālātūrōrum | exhālātūrārum | exhālātūrōrum | |
| dative | exhālātūrō | exhālātūrō | exhālātūrīs | ||||
| accusative | exhālātūrum | exhālātūram | exhālātūrum | exhālātūrōs | exhālātūrās | exhālātūra | |
| ablative | exhālātūrō | exhālātūrā | exhālātūrō | exhālātūrīs | |||
| vocative | exhālātūre | exhālātūra | exhālātūrum | exhālātūrī | exhālātūrae | exhālātūra | |