Definify.com
Definition 2024
exheredaturus
exheredaturus
Latin
Participle
exhērēdātūrus m (feminine exhērēdātūra, neuter exhērēdātūrum); first/second declension
- about to disinherit
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exhērēdātūrus | exhērēdātūra | exhērēdātūrum | exhērēdātūrī | exhērēdātūrae | exhērēdātūra | |
| genitive | exhērēdātūrī | exhērēdātūrae | exhērēdātūrī | exhērēdātūrōrum | exhērēdātūrārum | exhērēdātūrōrum | |
| dative | exhērēdātūrō | exhērēdātūrō | exhērēdātūrīs | ||||
| accusative | exhērēdātūrum | exhērēdātūram | exhērēdātūrum | exhērēdātūrōs | exhērēdātūrās | exhērēdātūra | |
| ablative | exhērēdātūrō | exhērēdātūrā | exhērēdātūrō | exhērēdātūrīs | |||
| vocative | exhērēdātūre | exhērēdātūra | exhērēdātūrum | exhērēdātūrī | exhērēdātūrae | exhērēdātūra | |