Definify.com
Definition 2025
exhonoraturus
exhonoraturus
Latin
Participle
exhonōrātūrus m (feminine exhonōrātūra, neuter exhonōrātūrum); first/second declension
- about to dishonour
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exhonōrātūrus | exhonōrātūra | exhonōrātūrum | exhonōrātūrī | exhonōrātūrae | exhonōrātūra | |
| genitive | exhonōrātūrī | exhonōrātūrae | exhonōrātūrī | exhonōrātūrōrum | exhonōrātūrārum | exhonōrātūrōrum | |
| dative | exhonōrātūrō | exhonōrātūrō | exhonōrātūrīs | ||||
| accusative | exhonōrātūrum | exhonōrātūram | exhonōrātūrum | exhonōrātūrōs | exhonōrātūrās | exhonōrātūra | |
| ablative | exhonōrātūrō | exhonōrātūrā | exhonōrātūrō | exhonōrātūrīs | |||
| vocative | exhonōrātūre | exhonōrātūra | exhonōrātūrum | exhonōrātūrī | exhonōrātūrae | exhonōrātūra | |