Definify.com
Definition 2024
exhortaturus
exhortaturus
Latin
Participle
exhortātūrus m (feminine exhortātūra, neuter exhortātūrum); first/second declension
- about to exhort
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exhortātūrus | exhortātūra | exhortātūrum | exhortātūrī | exhortātūrae | exhortātūra | |
| genitive | exhortātūrī | exhortātūrae | exhortātūrī | exhortātūrōrum | exhortātūrārum | exhortātūrōrum | |
| dative | exhortātūrō | exhortātūrō | exhortātūrīs | ||||
| accusative | exhortātūrum | exhortātūram | exhortātūrum | exhortātūrōs | exhortātūrās | exhortātūra | |
| ablative | exhortātūrō | exhortātūrā | exhortātūrō | exhortātūrīs | |||
| vocative | exhortātūre | exhortātūra | exhortātūrum | exhortātūrī | exhortātūrae | exhortātūra | |