Definify.com
Definition 2024
exinaniens
exinaniens
Latin
Participle
exināniēns m, f, n (genitive exinānientis); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | exināniēns | exinānientēs | exinānientia | ||
genitive | exinānientis | exinānientium | |||
dative | exinānientī | exinānientibus | |||
accusative | exinānientem | exināniēns | exinānientēs | exinānientia | |
ablative | exināniente, exinānientī1 | exinānientibus | |||
vocative | exināniēns | exinānientēs | exinānientia |
1When used purely as an adjective.