Definify.com
Definition 2024
exinanitus
exinanitus
Latin
Participle
exinānītus m (feminine exinānīta, neuter exinānītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | exinānītus | exinānīta | exinānītum | exinānītī | exinānītae | exinānīta | |
genitive | exinānītī | exinānītae | exinānītī | exinānītōrum | exinānītārum | exinānītōrum | |
dative | exinānītō | exinānītō | exinānītīs | ||||
accusative | exinānītum | exinānītam | exinānītum | exinānītōs | exinānītās | exinānīta | |
ablative | exinānītō | exinānītā | exinānītō | exinānītīs | |||
vocative | exinānīte | exinānīta | exinānītum | exinānītī | exinānītae | exinānīta |
References
- EXINANITUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)