Definify.com
Definition 2024
existimatus
existimatus
Latin
Participle
existimātus m (feminine existimāta, neuter existimātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | existimātus | existimāta | existimātum | existimātī | existimātae | existimāta | |
genitive | existimātī | existimātae | existimātī | existimātōrum | existimātārum | existimātōrum | |
dative | existimātō | existimātō | existimātīs | ||||
accusative | existimātum | existimātam | existimātum | existimātōs | existimātās | existimāta | |
ablative | existimātō | existimātā | existimātō | existimātīs | |||
vocative | existimāte | existimāta | existimātum | existimātī | existimātae | existimāta |