Definify.com
Definition 2024
exoneraturus
exoneraturus
Latin
Participle
exonerātūrus m (feminine exonerātūra, neuter exonerātūrum); first/second declension
- about to exonerate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exonerātūrus | exonerātūra | exonerātūrum | exonerātūrī | exonerātūrae | exonerātūra | |
| genitive | exonerātūrī | exonerātūrae | exonerātūrī | exonerātūrōrum | exonerātūrārum | exonerātūrōrum | |
| dative | exonerātūrō | exonerātūrō | exonerātūrīs | ||||
| accusative | exonerātūrum | exonerātūram | exonerātūrum | exonerātūrōs | exonerātūrās | exonerātūra | |
| ablative | exonerātūrō | exonerātūrā | exonerātūrō | exonerātūrīs | |||
| vocative | exonerātūre | exonerātūra | exonerātūrum | exonerātūrī | exonerātūrae | exonerātūra | |