Definify.com
Definition 2024
exoneratus
exoneratus
Latin
Participle
exonerātus m (feminine exonerāta, neuter exonerātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exonerātus | exonerāta | exonerātum | exonerātī | exonerātae | exonerāta | |
| genitive | exonerātī | exonerātae | exonerātī | exonerātōrum | exonerātārum | exonerātōrum | |
| dative | exonerātō | exonerātō | exonerātīs | ||||
| accusative | exonerātum | exonerātam | exonerātum | exonerātōs | exonerātās | exonerāta | |
| ablative | exonerātō | exonerātā | exonerātō | exonerātīs | |||
| vocative | exonerāte | exonerāta | exonerātum | exonerātī | exonerātae | exonerāta | |