Definify.com
Definition 2024
exoraturus
exoraturus
Latin
Participle
exōrātūrus m (feminine exōrātūra, neuter exōrātūrum); first/second declension
- about to persuade
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exōrātūrus | exōrātūra | exōrātūrum | exōrātūrī | exōrātūrae | exōrātūra | |
| genitive | exōrātūrī | exōrātūrae | exōrātūrī | exōrātūrōrum | exōrātūrārum | exōrātūrōrum | |
| dative | exōrātūrō | exōrātūrō | exōrātūrīs | ||||
| accusative | exōrātūrum | exōrātūram | exōrātūrum | exōrātūrōs | exōrātūrās | exōrātūra | |
| ablative | exōrātūrō | exōrātūrā | exōrātūrō | exōrātūrīs | |||
| vocative | exōrātūre | exōrātūra | exōrātūrum | exōrātūrī | exōrātūrae | exōrātūra | |