Definify.com
Definition 2025
expiaturus
expiaturus
Latin
Participle
expiātūrus m (feminine expiātūra, neuter expiātūrum); first/second declension
- about to expiate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | expiātūrus | expiātūra | expiātūrum | expiātūrī | expiātūrae | expiātūra | |
| genitive | expiātūrī | expiātūrae | expiātūrī | expiātūrōrum | expiātūrārum | expiātūrōrum | |
| dative | expiātūrō | expiātūrō | expiātūrīs | ||||
| accusative | expiātūrum | expiātūram | expiātūrum | expiātūrōs | expiātūrās | expiātūra | |
| ablative | expiātūrō | expiātūrā | expiātūrō | expiātūrīs | |||
| vocative | expiātūre | expiātūra | expiātūrum | expiātūrī | expiātūrae | expiātūra | |