Definify.com
Definition 2024
expoliaturus
expoliaturus
Latin
Participle
expoliātūrus m (feminine expoliātūra, neuter expoliātūrum); first/second declension
- about to polish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | expoliātūrus | expoliātūra | expoliātūrum | expoliātūrī | expoliātūrae | expoliātūra | |
| genitive | expoliātūrī | expoliātūrae | expoliātūrī | expoliātūrōrum | expoliātūrārum | expoliātūrōrum | |
| dative | expoliātūrō | expoliātūrō | expoliātūrīs | ||||
| accusative | expoliātūrum | expoliātūram | expoliātūrum | expoliātūrōs | expoliātūrās | expoliātūra | |
| ablative | expoliātūrō | expoliātūrā | expoliātūrō | expoliātūrīs | |||
| vocative | expoliātūre | expoliātūra | expoliātūrum | expoliātūrī | expoliātūrae | expoliātūra | |