Definify.com
Definition 2024
exprobraturus
exprobraturus
Latin
Participle
exprōbrātūrus m (feminine exprōbrātūra, neuter exprōbrātūrum); first/second declension
- about to reproach
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exprōbrātūrus | exprōbrātūra | exprōbrātūrum | exprōbrātūrī | exprōbrātūrae | exprōbrātūra | |
| genitive | exprōbrātūrī | exprōbrātūrae | exprōbrātūrī | exprōbrātūrōrum | exprōbrātūrārum | exprōbrātūrōrum | |
| dative | exprōbrātūrō | exprōbrātūrō | exprōbrātūrīs | ||||
| accusative | exprōbrātūrum | exprōbrātūram | exprōbrātūrum | exprōbrātūrōs | exprōbrātūrās | exprōbrātūra | |
| ablative | exprōbrātūrō | exprōbrātūrā | exprōbrātūrō | exprōbrātūrīs | |||
| vocative | exprōbrātūre | exprōbrātūra | exprōbrātūrum | exprōbrātūrī | exprōbrātūrae | exprōbrātūra | |