Definify.com
Definition 2024
expurgaturus
expurgaturus
Latin
Participle
expurgātūrus m (feminine expurgātūra, neuter expurgātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | expurgātūrus | expurgātūra | expurgātūrum | expurgātūrī | expurgātūrae | expurgātūra | |
| genitive | expurgātūrī | expurgātūrae | expurgātūrī | expurgātūrōrum | expurgātūrārum | expurgātūrōrum | |
| dative | expurgātūrō | expurgātūrō | expurgātūrīs | ||||
| accusative | expurgātūrum | expurgātūram | expurgātūrum | expurgātūrōs | expurgātūrās | expurgātūra | |
| ablative | expurgātūrō | expurgātūrā | expurgātūrō | expurgātūrīs | |||
| vocative | expurgātūre | expurgātūra | expurgātūrum | expurgātūrī | expurgātūrae | expurgātūra | |