Definify.com
Definition 2024
exspectaturus
exspectaturus
Latin
Participle
exspectātūrus m (feminine exspectātūra, neuter exspectātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exspectātūrus | exspectātūra | exspectātūrum | exspectātūrī | exspectātūrae | exspectātūra | |
| genitive | exspectātūrī | exspectātūrae | exspectātūrī | exspectātūrōrum | exspectātūrārum | exspectātūrōrum | |
| dative | exspectātūrō | exspectātūrō | exspectātūrīs | ||||
| accusative | exspectātūrum | exspectātūram | exspectātūrum | exspectātūrōs | exspectātūrās | exspectātūra | |
| ablative | exspectātūrō | exspectātūrā | exspectātūrō | exspectātūrīs | |||
| vocative | exspectātūre | exspectātūra | exspectātūrum | exspectātūrī | exspectātūrae | exspectātūra | |