Definify.com
Definition 2024
exsufflaturus
exsufflaturus
Latin
Participle
exsufflātūrus m (feminine exsufflātūra, neuter exsufflātūrum); first/second declension
- about to blow at, upon or away
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exsufflātūrus | exsufflātūra | exsufflātūrum | exsufflātūrī | exsufflātūrae | exsufflātūra | |
| genitive | exsufflātūrī | exsufflātūrae | exsufflātūrī | exsufflātūrōrum | exsufflātūrārum | exsufflātūrōrum | |
| dative | exsufflātūrō | exsufflātūrō | exsufflātūrīs | ||||
| accusative | exsufflātūrum | exsufflātūram | exsufflātūrum | exsufflātūrōs | exsufflātūrās | exsufflātūra | |
| ablative | exsufflātūrō | exsufflātūrā | exsufflātūrō | exsufflātūrīs | |||
| vocative | exsufflātūre | exsufflātūra | exsufflātūrum | exsufflātūrī | exsufflātūrae | exsufflātūra | |