Definify.com
Definition 2024
exsultatus
exsultatus
Latin
Participle
exsultātus m (feminine exsultāta, neuter exsultātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exsultātus | exsultāta | exsultātum | exsultātī | exsultātae | exsultāta | |
| genitive | exsultātī | exsultātae | exsultātī | exsultātōrum | exsultātārum | exsultātōrum | |
| dative | exsultātō | exsultātō | exsultātīs | ||||
| accusative | exsultātum | exsultātam | exsultātum | exsultātōs | exsultātās | exsultāta | |
| ablative | exsultātō | exsultātā | exsultātō | exsultātīs | |||
| vocative | exsultāte | exsultāta | exsultātum | exsultātī | exsultātae | exsultāta | |