Definify.com
Definition 2024
exterminaturus
exterminaturus
Latin
Participle
exterminātūrus m (feminine exterminātūra, neuter exterminātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exterminātūrus | exterminātūra | exterminātūrum | exterminātūrī | exterminātūrae | exterminātūra | |
| genitive | exterminātūrī | exterminātūrae | exterminātūrī | exterminātūrōrum | exterminātūrārum | exterminātūrōrum | |
| dative | exterminātūrō | exterminātūrō | exterminātūrīs | ||||
| accusative | exterminātūrum | exterminātūram | exterminātūrum | exterminātūrōs | exterminātūrās | exterminātūra | |
| ablative | exterminātūrō | exterminātūrā | exterminātūrō | exterminātūrīs | |||
| vocative | exterminātūre | exterminātūra | exterminātūrum | exterminātūrī | exterminātūrae | exterminātūra | |