Definify.com
Definition 2024
extincturus
extincturus
Latin
Participle
extīnctūrus m (feminine extīnctūra, neuter extīnctūrum); first/second declension
- about to quench, extinguish, kill
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | extīnctūrus | extīnctūra | extīnctūrum | extīnctūrī | extīnctūrae | extīnctūra | |
| genitive | extīnctūrī | extīnctūrae | extīnctūrī | extīnctūrōrum | extīnctūrārum | extīnctūrōrum | |
| dative | extīnctūrō | extīnctūrō | extīnctūrīs | ||||
| accusative | extīnctūrum | extīnctūram | extīnctūrum | extīnctūrōs | extīnctūrās | extīnctūra | |
| ablative | extīnctūrō | extīnctūrā | extīnctūrō | extīnctūrīs | |||
| vocative | extīnctūre | extīnctūra | extīnctūrum | extīnctūrī | extīnctūrae | extīnctūra | |