Definify.com
Definition 2024
exuberaturus
exuberaturus
Latin
Participle
exūberātūrus m (feminine exūberātūra, neuter exūberātūrum); first/second declension
- about to abound
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exūberātūrus | exūberātūra | exūberātūrum | exūberātūrī | exūberātūrae | exūberātūra | |
| genitive | exūberātūrī | exūberātūrae | exūberātūrī | exūberātūrōrum | exūberātūrārum | exūberātūrōrum | |
| dative | exūberātūrō | exūberātūrō | exūberātūrīs | ||||
| accusative | exūberātūrum | exūberātūram | exūberātūrum | exūberātūrōs | exūberātūrās | exūberātūra | |
| ablative | exūberātūrō | exūberātūrā | exūberātūrō | exūberātūrīs | |||
| vocative | exūberātūre | exūberātūra | exūberātūrum | exūberātūrī | exūberātūrae | exūberātūra | |