Definify.com
Definition 2024
exulaturus
exulaturus
Latin
Participle
exulātūrus m (feminine exulātūra, neuter exulātūrum); first/second declension
- about to exile
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exulātūrus | exulātūra | exulātūrum | exulātūrī | exulātūrae | exulātūra | |
| genitive | exulātūrī | exulātūrae | exulātūrī | exulātūrōrum | exulātūrārum | exulātūrōrum | |
| dative | exulātūrō | exulātūrō | exulātūrīs | ||||
| accusative | exulātūrum | exulātūram | exulātūrum | exulātūrōs | exulātūrās | exulātūra | |
| ablative | exulātūrō | exulātūrā | exulātūrō | exulātūrīs | |||
| vocative | exulātūre | exulātūra | exulātūrum | exulātūrī | exulātūrae | exulātūra | |