Definify.com
Definition 2024
exulceratus
exulceratus
Latin
Participle
exulcerātus m (feminine exulcerāta, neuter exulcerātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exulcerātus | exulcerāta | exulcerātum | exulcerātī | exulcerātae | exulcerāta | |
| genitive | exulcerātī | exulcerātae | exulcerātī | exulcerātōrum | exulcerātārum | exulcerātōrum | |
| dative | exulcerātō | exulcerātō | exulcerātīs | ||||
| accusative | exulcerātum | exulcerātam | exulcerātum | exulcerātōs | exulcerātās | exulcerāta | |
| ablative | exulcerātō | exulcerātā | exulcerātō | exulcerātīs | |||
| vocative | exulcerāte | exulcerāta | exulcerātum | exulcerātī | exulcerātae | exulcerāta | |