Definify.com
Definition 2024
exuturus
exuturus
Latin
Participle
exūtūrus m (feminine exūtūra, neuter exūtūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exūtūrus | exūtūra | exūtūrum | exūtūrī | exūtūrae | exūtūra | |
| genitive | exūtūrī | exūtūrae | exūtūrī | exūtūrōrum | exūtūrārum | exūtūrōrum | |
| dative | exūtūrō | exūtūrō | exūtūrīs | ||||
| accusative | exūtūrum | exūtūram | exūtūrum | exūtūrōs | exūtūrās | exūtūra | |
| ablative | exūtūrō | exūtūrā | exūtūrō | exūtūrīs | |||
| vocative | exūtūre | exūtūra | exūtūrum | exūtūrī | exūtūrae | exūtūra | |