Definify.com
Definition 2024
fabulaturus
fabulaturus
Latin
Participle
fābulātūrus m (feminine fābulātūra, neuter fābulātūrum); first/second declension
- about to sonverse
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fābulātūrus | fābulātūra | fābulātūrum | fābulātūrī | fābulātūrae | fābulātūra | |
| genitive | fābulātūrī | fābulātūrae | fābulātūrī | fābulātūrōrum | fābulātūrārum | fābulātūrōrum | |
| dative | fābulātūrō | fābulātūrō | fābulātūrīs | ||||
| accusative | fābulātūrum | fābulātūram | fābulātūrum | fābulātūrōs | fābulātūrās | fābulātūra | |
| ablative | fābulātūrō | fābulātūrā | fābulātūrō | fābulātūrīs | |||
| vocative | fābulātūre | fābulātūra | fābulātūrum | fābulātūrī | fābulātūrae | fābulātūra | |