Definify.com
Definition 2024
factitaturus
factitaturus
Latin
Participle
factitātūrus m (feminine factitātūra, neuter factitātūrum); first/second declension
- about to practise
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | factitātūrus | factitātūra | factitātūrum | factitātūrī | factitātūrae | factitātūra | |
| genitive | factitātūrī | factitātūrae | factitātūrī | factitātūrōrum | factitātūrārum | factitātūrōrum | |
| dative | factitātūrō | factitātūrō | factitātūrīs | ||||
| accusative | factitātūrum | factitātūram | factitātūrum | factitātūrōs | factitātūrās | factitātūra | |
| ablative | factitātūrō | factitātūrā | factitātūrō | factitātūrīs | |||
| vocative | factitātūre | factitātūra | factitātūrum | factitātūrī | factitātūrae | factitātūra | |