Definify.com
Definition 2024
factitatus
factitatus
Latin
Participle
factitātus m (feminine factitāta, neuter factitātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | factitātus | factitāta | factitātum | factitātī | factitātae | factitāta | |
| genitive | factitātī | factitātae | factitātī | factitātōrum | factitātārum | factitātōrum | |
| dative | factitātō | factitātō | factitātīs | ||||
| accusative | factitātum | factitātam | factitātum | factitātōs | factitātās | factitāta | |
| ablative | factitātō | factitātā | factitātō | factitātīs | |||
| vocative | factitāte | factitāta | factitātum | factitātī | factitātae | factitāta | |