Definify.com
Definition 2024
fetens
fetens
Latin
Participle
fētēns m, f, n (genitive fētentis); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | fētēns | fētentēs | fētentia | ||
genitive | fētentis | fētentium | |||
dative | fētentī | fētentibus | |||
accusative | fētentem | fētēns | fētentēs | fētentia | |
ablative | fētente, fētentī1 | fētentibus | |||
vocative | fētēns | fētentēs | fētentia |
1When used purely as an adjective.