Definify.com

Definition 2024


figuro

figuro

See also: figuró and figurò

Esperanto

Noun

figuro (accusative singular figuron, plural figuroj, accusative plural figurojn)

  1. figure

Ido

Etymology

From Esperanto figuro, from English figure, French figure, German Figur, Italian figura, Russian фигура (figura), Spanish figura, all ultimately from Latin figūra.

Pronunciation

  • IPA(key): /fi.ˈgu.ro/, /fi.ˈgu.ɾɔ/

Noun

figuro (plural figuri)

  1. figure, configuration
  2. (rhetoric, geometry) figure

Synonyms

Derived terms

  • figurala (figurative)
  • figurale (figuratively)
  • figurizar (to typify, configure)

Italian

Pronunciation

  • Rhymes: -uro

Verb

figuro

  1. first-person singular present indicative of figurare

Noun

figuro m (plural figuri)

  1. A shady or suspicious person

Latin

Etymology

From figūra (figure).

Pronunciation

Verb

figūrō (present infinitive figūrāre, perfect active figūrāvī, supine figūrātum); first conjugation

  1. I form, fashion, shape

Inflection

   Conjugation of figuro (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present figūrō figūrās figūrat figūrāmus figūrātis figūrant
imperfect figūrābam figūrābās figūrābat figūrābāmus figūrābātis figūrābant
future figūrābō figūrābis figūrābit figūrābimus figūrābitis figūrābunt
perfect figūrāvī figūrāvistī figūrāvit figūrāvimus figūrāvistis figūrāvērunt, figūrāvēre
pluperfect figūrāveram figūrāverās figūrāverat figūrāverāmus figūrāverātis figūrāverant
future perfect figūrāverō figūrāveris figūrāverit figūrāverimus figūrāveritis figūrāverint
passive present figūror figūrāris, figūrāre figūrātur figūrāmur figūrāminī figūrantur
imperfect figūrābar figūrābāris, figūrābāre figūrābātur figūrābāmur figūrābāminī figūrābantur
future figūrābor figūrāberis, figūrābere figūrābitur figūrābimur figūrābiminī figūrābuntur
perfect figūrātus + present active indicative of sum
pluperfect figūrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect figūrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present figūrem figūrēs figūret figūrēmus figūrētis figūrent
imperfect figūrārem figūrārēs figūrāret figūrārēmus figūrārētis figūrārent
perfect figūrāverim figūrāverīs figūrāverit figūrāverīmus figūrāverītis figūrāverint
pluperfect figūrāvissem figūrāvissēs figūrāvisset figūrāvissēmus figūrāvissētis figūrāvissent
passive present figūrer figūrēris, figūrēre figūrētur figūrēmur figūrēminī figūrentur
imperfect figūrārer figūrārēris, figūrārēre figūrārētur figūrārēmur figūrārēminī figūrārentur
perfect figūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect figūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present figūrā figūrāte
future figūrātō figūrātō figūrātōte figūrantō
passive present figūrāre figūrāminī
future figūrātor figūrātor figūrantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives figūrāre figūrāvisse figūrātūrus esse figūrārī figūrātus esse figūrātum īrī
participles figūrāns figūrātūrus figūrātus figūrandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
figūrāre figūrandī figūrandō figūrandum figūrātum figūrātū

Derived terms

References


Spanish

Verb

figuro

  1. First-person singular (yo) present indicative form of figurar.