Definify.com
Definition 2024
finiturus
finiturus
Latin
Participle
fīnītūrus m (feminine fīnītūra, neuter fīnītūrum); first/second declension
- about to finish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fīnītūrus | fīnītūra | fīnītūrum | fīnītūrī | fīnītūrae | fīnītūra | |
| genitive | fīnītūrī | fīnītūrae | fīnītūrī | fīnītūrōrum | fīnītūrārum | fīnītūrōrum | |
| dative | fīnītūrō | fīnītūrō | fīnītūrīs | ||||
| accusative | fīnītūrum | fīnītūram | fīnītūrum | fīnītūrōs | fīnītūrās | fīnītūra | |
| ablative | fīnītūrō | fīnītūrā | fīnītūrō | fīnītūrīs | |||
| vocative | fīnītūre | fīnītūra | fīnītūrum | fīnītūrī | fīnītūrae | fīnītūra | |