Definify.com
Definition 2024
focilaturus
focilaturus
Latin
Participle
focilātūrus m (feminine focilātūra, neuter focilātūrum); first/second declension
- about to revive
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | focilātūrus | focilātūra | focilātūrum | focilātūrī | focilātūrae | focilātūra | |
| genitive | focilātūrī | focilātūrae | focilātūrī | focilātūrōrum | focilātūrārum | focilātūrōrum | |
| dative | focilātūrō | focilātūrō | focilātūrīs | ||||
| accusative | focilātūrum | focilātūram | focilātūrum | focilātūrōs | focilātūrās | focilātūra | |
| ablative | focilātūrō | focilātūrā | focilātūrō | focilātūrīs | |||
| vocative | focilātūre | focilātūra | focilātūrum | focilātūrī | focilātūrae | focilātūra | |