Definify.com
Definition 2024
fortunaturus
fortunaturus
Latin
Participle
fortūnātūrus m (feminine fortūnātūra, neuter fortūnātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fortūnātūrus | fortūnātūra | fortūnātūrum | fortūnātūrī | fortūnātūrae | fortūnātūra | |
| genitive | fortūnātūrī | fortūnātūrae | fortūnātūrī | fortūnātūrōrum | fortūnātūrārum | fortūnātūrōrum | |
| dative | fortūnātūrō | fortūnātūrō | fortūnātūrīs | ||||
| accusative | fortūnātūrum | fortūnātūram | fortūnātūrum | fortūnātūrōs | fortūnātūrās | fortūnātūra | |
| ablative | fortūnātūrō | fortūnātūrā | fortūnātūrō | fortūnātūrīs | |||
| vocative | fortūnātūre | fortūnātūra | fortūnātūrum | fortūnātūrī | fortūnātūrae | fortūnātūra | |