Definify.com
Definition 2024
fraudaturus
fraudaturus
Latin
Participle
fraudātūrus m (feminine fraudātūra, neuter fraudātūrum); first/second declension
- about to defraud
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fraudātūrus | fraudātūra | fraudātūrum | fraudātūrī | fraudātūrae | fraudātūra | |
| genitive | fraudātūrī | fraudātūrae | fraudātūrī | fraudātūrōrum | fraudātūrārum | fraudātūrōrum | |
| dative | fraudātūrō | fraudātūrō | fraudātūrīs | ||||
| accusative | fraudātūrum | fraudātūram | fraudātūrum | fraudātūrōs | fraudātūrās | fraudātūra | |
| ablative | fraudātūrō | fraudātūrā | fraudātūrō | fraudātūrīs | |||
| vocative | fraudātūre | fraudātūra | fraudātūrum | fraudātūrī | fraudātūrae | fraudātūra | |