Definify.com
Definition 2024
frequentaturus
frequentaturus
Latin
Participle
frequentātūrus m (feminine frequentātūra, neuter frequentātūrum); first/second declension
- about to frequent
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | frequentātūrus | frequentātūra | frequentātūrum | frequentātūrī | frequentātūrae | frequentātūra | |
| genitive | frequentātūrī | frequentātūrae | frequentātūrī | frequentātūrōrum | frequentātūrārum | frequentātūrōrum | |
| dative | frequentātūrō | frequentātūrō | frequentātūrīs | ||||
| accusative | frequentātūrum | frequentātūram | frequentātūrum | frequentātūrōs | frequentātūrās | frequentātūra | |
| ablative | frequentātūrō | frequentātūrā | frequentātūrō | frequentātūrīs | |||
| vocative | frequentātūre | frequentātūra | frequentātūrum | frequentātūrī | frequentātūrae | frequentātūra | |