Definify.com
Definition 2024
fugaturus
fugaturus
Latin
Participle
fugātūrus m (feminine fugātūra, neuter fugātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fugātūrus | fugātūra | fugātūrum | fugātūrī | fugātūrae | fugātūra | |
| genitive | fugātūrī | fugātūrae | fugātūrī | fugātūrōrum | fugātūrārum | fugātūrōrum | |
| dative | fugātūrō | fugātūrō | fugātūrīs | ||||
| accusative | fugātūrum | fugātūram | fugātūrum | fugātūrōs | fugātūrās | fugātūra | |
| ablative | fugātūrō | fugātūrā | fugātūrō | fugātūrīs | |||
| vocative | fugātūre | fugātūra | fugātūrum | fugātūrī | fugātūrae | fugātūra | |