Definify.com
Definition 2024
fulguraturus
fulguraturus
Latin
Participle
fulgurātūrus m (feminine fulgurātūra, neuter fulgurātūrum); first/second declension
- about to glitter
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fulgurātūrus | fulgurātūra | fulgurātūrum | fulgurātūrī | fulgurātūrae | fulgurātūra | |
| genitive | fulgurātūrī | fulgurātūrae | fulgurātūrī | fulgurātūrōrum | fulgurātūrārum | fulgurātūrōrum | |
| dative | fulgurātūrō | fulgurātūrō | fulgurātūrīs | ||||
| accusative | fulgurātūrum | fulgurātūram | fulgurātūrum | fulgurātūrōs | fulgurātūrās | fulgurātūra | |
| ablative | fulgurātūrō | fulgurātūrā | fulgurātūrō | fulgurātūrīs | |||
| vocative | fulgurātūre | fulgurātūra | fulgurātūrum | fulgurātūrī | fulgurātūrae | fulgurātūra | |