Definify.com
Definition 2025
fulguratus
fulguratus
Latin
Participle
fulgurātus m (feminine fulgurāta, neuter fulgurātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fulgurātus | fulgurāta | fulgurātum | fulgurātī | fulgurātae | fulgurāta | |
| genitive | fulgurātī | fulgurātae | fulgurātī | fulgurātōrum | fulgurātārum | fulgurātōrum | |
| dative | fulgurātō | fulgurātō | fulgurātīs | ||||
| accusative | fulgurātum | fulgurātam | fulgurātum | fulgurātōs | fulgurātās | fulgurāta | |
| ablative | fulgurātō | fulgurātā | fulgurātō | fulgurātīs | |||
| vocative | fulgurāte | fulgurāta | fulgurātum | fulgurātī | fulgurātae | fulgurāta | |