Definify.com
Definition 2025
fulturus
fulturus
Latin
Participle
fultūrus m (feminine fultūra, neuter fultūrum); first/second declension
- about to support
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fultūrus | fultūra | fultūrum | fultūrī | fultūrae | fultūra | |
| genitive | fultūrī | fultūrae | fultūrī | fultūrōrum | fultūrārum | fultūrōrum | |
| dative | fultūrō | fultūrō | fultūrīs | ||||
| accusative | fultūrum | fultūram | fultūrum | fultūrōs | fultūrās | fultūra | |
| ablative | fultūrō | fultūrā | fultūrō | fultūrīs | |||
| vocative | fultūre | fultūra | fultūrum | fultūrī | fultūrae | fultūra | |