Definify.com
Definition 2024
fumigaturus
fumigaturus
Latin
Participle
fūmigātūrus m (feminine fūmigātūra, neuter fūmigātūrum); first/second declension
- about to fumigate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fūmigātūrus | fūmigātūra | fūmigātūrum | fūmigātūrī | fūmigātūrae | fūmigātūra | |
| genitive | fūmigātūrī | fūmigātūrae | fūmigātūrī | fūmigātūrōrum | fūmigātūrārum | fūmigātūrōrum | |
| dative | fūmigātūrō | fūmigātūrō | fūmigātūrīs | ||||
| accusative | fūmigātūrum | fūmigātūram | fūmigātūrum | fūmigātūrōs | fūmigātūrās | fūmigātūra | |
| ablative | fūmigātūrō | fūmigātūrā | fūmigātūrō | fūmigātūrīs | |||
| vocative | fūmigātūre | fūmigātūra | fūmigātūrum | fūmigātūrī | fūmigātūrae | fūmigātūra | |