Definify.com
Definition 2025
furaturus
furaturus
Latin
Participle
fūrātūrus m (feminine fūrātūra, neuter fūrātūrum); first/second declension
- about to steal
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fūrātūrus | fūrātūra | fūrātūrum | fūrātūrī | fūrātūrae | fūrātūra | |
| genitive | fūrātūrī | fūrātūrae | fūrātūrī | fūrātūrōrum | fūrātūrārum | fūrātūrōrum | |
| dative | fūrātūrō | fūrātūrō | fūrātūrīs | ||||
| accusative | fūrātūrum | fūrātūram | fūrātūrum | fūrātūrōs | fūrātūrās | fūrātūra | |
| ablative | fūrātūrō | fūrātūrā | fūrātūrō | fūrātūrīs | |||
| vocative | fūrātūre | fūrātūra | fūrātūrum | fūrātūrī | fūrātūrae | fūrātūra | |