Definify.com
Definition 2025
garriturus
garriturus
Latin
Participle
garritūrus m (feminine garritūra, neuter garritūrum); first/second declension
- about to chatter
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | garritūrus | garritūra | garritūrum | garritūrī | garritūrae | garritūra | |
| genitive | garritūrī | garritūrae | garritūrī | garritūrōrum | garritūrārum | garritūrōrum | |
| dative | garritūrō | garritūrō | garritūrīs | ||||
| accusative | garritūrum | garritūram | garritūrum | garritūrōs | garritūrās | garritūra | |
| ablative | garritūrō | garritūrā | garritūrō | garritūrīs | |||
| vocative | garritūre | garritūra | garritūrum | garritūrī | garritūrae | garritūra | |