Definify.com
Definition 2024
gaumīgs
gaumīgs
Latvian
Adjective
gaumīgs (def. gaumīgais, comp. gaumīgāks, sup. visgaumīgākais; adv. gaumīgi)
- tasteful, in good taste
- gaumīgs tērpa rotājums ― tasteful dress ornament
- gaumīgas mēbeles ― tasteful furniture
- gaumīgs krāsu sakopojums ― tasteful color arrangement
- viņam līdzās sēdēja jauna meita: tumšiem, gludi saglaustiem matiem, ko sedza maza, gaumīga cepurīte ― next to him sat a young woman: dark, smooth hair, where a little tasteful hat was placed
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of gaumīgs
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | gaumīgs | gaumīgi | gaumīga | gaumīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | gaumīgu | gaumīgus | gaumīgu | gaumīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | gaumīga | gaumīgu | gaumīgas | gaumīgu | |||||
dative (datīvs) | gaumīgam | gaumīgiem | gaumīgai | gaumīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | gaumīgu | gaumīgiem | gaumīgu | gaumīgām | |||||
locative (lokatīvs) | gaumīgā | gaumīgos | gaumīgā | gaumīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||