Definify.com
Definition 2024
generaturus
generaturus
Latin
Participle
generātūrus m (feminine generātūra, neuter generātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | generātūrus | generātūra | generātūrum | generātūrī | generātūrae | generātūra | |
| genitive | generātūrī | generātūrae | generātūrī | generātūrōrum | generātūrārum | generātūrōrum | |
| dative | generātūrō | generātūrō | generātūrīs | ||||
| accusative | generātūrum | generātūram | generātūrum | generātūrōs | generātūrās | generātūra | |
| ablative | generātūrō | generātūrā | generātūrō | generātūrīs | |||
| vocative | generātūre | generātūra | generātūrum | generātūrī | generātūrae | generātūra | |