Definify.com
Definition 2024
geniturus
geniturus
Latin
Participle
genitūrus m (feminine genitūra, neuter genitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | genitūrus | genitūra | genitūrum | genitūrī | genitūrae | genitūra | |
| genitive | genitūrī | genitūrae | genitūrī | genitūrōrum | genitūrārum | genitūrōrum | |
| dative | genitūrō | genitūrō | genitūrīs | ||||
| accusative | genitūrum | genitūram | genitūrum | genitūrōs | genitūrās | genitūra | |
| ablative | genitūrō | genitūrā | genitūrō | genitūrīs | |||
| vocative | genitūre | genitūra | genitūrum | genitūrī | genitūrae | genitūra | |
References
- geniturus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers