Definify.com
Definition 2024
germinatus
germinatus
Latin
Participle
germinātus m (feminine germināta, neuter germinātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | germinātus | germināta | germinātum | germinātī | germinātae | germināta | |
| genitive | germinātī | germinātae | germinātī | germinātōrum | germinātārum | germinātōrum | |
| dative | germinātō | germinātō | germinātīs | ||||
| accusative | germinātum | germinātam | germinātum | germinātōs | germinātās | germināta | |
| ablative | germinātō | germinātā | germinātō | germinātīs | |||
| vocative | germināte | germināta | germinātum | germinātī | germinātae | germināta | |
References
- germinatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “germinatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.