Definify.com
Definition 2024
gratificaturus
gratificaturus
Latin
Participle
grātificātūrus m (feminine grātificātūra, neuter grātificātūrum); first/second declension
- about to gratify
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | grātificātūrus | grātificātūra | grātificātūrum | grātificātūrī | grātificātūrae | grātificātūra | |
| genitive | grātificātūrī | grātificātūrae | grātificātūrī | grātificātūrōrum | grātificātūrārum | grātificātūrōrum | |
| dative | grātificātūrō | grātificātūrō | grātificātūrīs | ||||
| accusative | grātificātūrum | grātificātūram | grātificātūrum | grātificātūrōs | grātificātūrās | grātificātūra | |
| ablative | grātificātūrō | grātificātūrā | grātificātūrō | grātificātūrīs | |||
| vocative | grātificātūre | grātificātūra | grātificātūrum | grātificātūrī | grātificātūrae | grātificātūra | |