Definify.com
Definition 2024
gratificatus
gratificatus
Latin
Participle
grātificātus m (feminine grātificāta, neuter grātificātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | grātificātus | grātificāta | grātificātum | grātificātī | grātificātae | grātificāta | |
| genitive | grātificātī | grātificātae | grātificātī | grātificātōrum | grātificātārum | grātificātōrum | |
| dative | grātificātō | grātificātō | grātificātīs | ||||
| accusative | grātificātum | grātificātam | grātificātum | grātificātōs | grātificātās | grātificāta | |
| ablative | grātificātō | grātificātā | grātificātō | grātificātīs | |||
| vocative | grātificāte | grātificāta | grātificātum | grātificātī | grātificātae | grātificāta | |