Definify.com
Definition 2024
gratulabundus
gratulabundus
Latin
Adjective
grātulābundus m (feminine certābunda, neuter certābundum); first/second declension
- congratulating, offering congratulations
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | grātulābundus | grātulābunda | grātulābundum | grātulābundī | grātulābundae | grātulābunda | |
| genitive | grātulābundī | grātulābundae | grātulābundī | grātulābundōrum | grātulābundārum | grātulābundōrum | |
| dative | grātulābundō | grātulābundō | grātulābundīs | ||||
| accusative | grātulābundum | grātulābundam | grātulābundum | grātulābundōs | grātulābundās | grātulābunda | |
| ablative | grātulābundō | grātulābundā | grātulābundō | grātulābundīs | |||
| vocative | grātulābunde | grātulābunda | grātulābundum | grātulābundī | grātulābundae | grātulābunda | |
References
- gratulabundus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- gratulabundus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “gratulabundus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.